Rūķītis Sūdiņš iemet akmeņus arī manā dārzā.

Ārā temperatūra jau plusos un Šnapijs turpina savu apkaunojošo uzvaras gājienu uz visu lūzeru slavas zāles augstāko pakāpienu. Dieniņa izrādījās gana "jauka", toties notikumiem bagāta (mani tā vienmēr mierina pēc īpaši stulbiem izgāšanās gadījumiem, ķipa, "toties būs ko atcerēties"). Sākās mana diena pussešos no rīta - nedaudz par agrs tādam slinkuma maisam kā es, bet nebrīnieties, tam ir savs iemesls: vēl no vakara no rozetes neizrautais fēns tandēmā ar mūsu bedres satriecošo mājapkalpošanas sistēmu uz rīta pusi izraisīja īssavienojumu (lasi, blīkšķi). Ček. Pilnīgā tumsā un sulīgus vārdus netaupot, kopjos uz skolu. Šī paša iemesla dēļ kavēju nedaudz ilgāk nekā parasti, un saplusojot ar stresu, sajaucu skolas garderobes telpu ar sačuhnītu hlamu noliktavu. Kurš nu brīnītos, ka saimniecības daļas vadītājs tieši tajā brīdī nolems aizslēgt to nekam nevajadzīgo šķūni? Ar aizvien pieaugošām šausmām rībinos durvīs un gaidu glābiņu. Ček. Nolemju apsēsties uz somas, apgāžu krāsas bundžu un nošmulēju krekla piedurkni sulīgā fekāliju krāsā. Čēek. Samierinos un sēžu, domāju par dzīvi. Beidzot attaisās durvis... bungu tremolo... jaukais pārzinis uz manu glābšanas operāciju atsūtījis to vienu no nedaudzajiem vairāk vai mazāk sakarīgajiem vidusskolēniem, kuru dienu iepriekš biju notriekusi no trepēm un iežāvusi ar 250 lappuses biezo bioloģijas grāmatu, radot iespaidu par sevi kā psihiski nestabilu un fiziski pārgalvīgu būtni. Kūtri pasmaidu, izliekoties nepamanam klajo izbīli nabaga acīs, un savācot tarbas, ātri mūku projām. Man turpināt? Kad līdz pusdienlaikam beidzot esmu pārģērbusies un aptuveni savākusies normālas dienas turpināšanai, sīkie piektklasnieki mani nopiko no galvas līdz kājām ar dubļiem, jā, tieši ar dubļiem, jo sniega pie mums nav (bargā Latgale). Visam kronis kļuva angļu valodas stunda - velns mani rāva atbildēt tieši jautājumu par slinķiem (kāds jautājums, tāda atbilde). Pārāk trāpīgs absolūti klusajā klasē kļuva mans "SLOTH!", kas pārlieku izklausījās kā "SLUT" adresēts angļu valodas skolotājai.
Tagad ir trīs pēcpusdienā. Visam bonusā es jau sešas reizes esmu nomaukusies uz pēcpuses, gandrīz atcopējusi Kaķim asti ar virtuves durvīm un man vēl ir jāgatavo ēst. Man ir bail. Turiet par mani īkšķus, jo mana Melnā Trešdiena ir tikai pašā starta lauciņā.