2011. gada 23. janv.

Kārtējais "nekas nenotika"

Diezgan sen neesmu šeit neko ierakstījusi, un pat ja esmu, tie bija depresīvi-suicidāli nosliekti ieraksti, kuriem nevajadzētu pievērst uzmanību. Hormonu uzliesmojumi, jūs saprotat. Tātad, nonākot pie tēmas - kārtējā nedēļa, kuras laikā 47 reizes tika plānota pašnāvība (jokaini.. tieši 47 reizes mani uzrunāja tas pakaļcaurums rūtainajā kreklā ar tuneli ausī. Does it makes sense?); 15 reizes biju aizmigusi stundā (es jau esmu teikusi, ka mīlu bioloģiju?) un ir iztamborētas 34 rindiņas mežģīņu lakatam.
However, man ir arī kas īpašs ko pieminēt (lai nedomājat, ka mana dzīve sastāv tikai no cilvēku nīšanas, gulēšanas un tamborēšanas). Aizvakar uzdūros kādam maziņam gabaliņam no bērnības. Runa iet par pinvīnu Pingu, kurš bija mans bērnības varonis. Es pat taisīju sev plastilīna makšķeres, tā lūk, pie reizes arī šo smaržīgi-ķīmisko masu laiku pa laikam nogaršojot. Un tagad, kad šis pingvīns sit visus interneta rekordus (tikai nesakiet, ka kāds jums pēdējā laikā nav teicis mistisku "NOOT NOOT MOTHERFUCKER"), man ir tikai viena doma galvā - beidziet piesārņot bērnu galvas ar lamām! Pingu tā nesaka.
Vēl es šonedēļ atklāju tik brīnišķīgu lietu kā The Big Bang Theory. Esmu noskatījusies jau 2 sezonas un man vēl nav apnicis. Tā jau tas ir, es ēdu draņķus un skatos sūdīgas filmas, apturiet mani! Bet šis seriāls tiešām nav sūdīgs, atšķirībā no tā, ko esmu skatījusies agrāk (Haus, sorry, bro). Vien Šeldons ir ko vērts. Nopietni, jums vajadzētu dievināt šo vīrieti.
Un, visbeidzot, es atkal salauzu ģitāru un tas nozīmē, ka lieku reizi varēšu apciemot mūzikas veikaliņu ar to foršo pārdevēju, kuram es pēdējā gada laikā asociējos ar Bellamiju agrīnajos gados (līdz 140 vairs nav tālu, ticiet man); esmu nogurusi gaidīt zvanu no Dienas un man rodas sajūta, ka mani kārtējo reizi atšuva; esmu salīmējusi Sponge Bob figūru no putuplasta (ģitāra vēl top) un esmu tuvu tam, lai okupētu virtuvi tikai priekš tā, lai no mājās pieejamajiem produktiem sagatavotu ķīmisko ieroci ar ko atbaidīt hipsterus, kas pēdējā laikā lien pie manis kā mušas. Ā, runājot par mušām - ceturtdien redzēju vienu nabadzīti iesprostotu logā. Izlaidu, bet nākamajā starpbrīdī ģeogrāfijas skolotāja to nosita. Kā jau vienmēr, labs darbs kas padarīts.
Kā redziet, mana dzīve ir garlaicīga kā kāmis būrī un no manis nav nekā cita kā cilvēku nīšana, gulēšana un tamborēšana. Whatever.

0 atsauce(-s):

Ierakstīt komentāru