Vasara ll

Vasara l

Jā, tā kā nosolījos veikt rūpīgus pierakstus kopš ceļojuma sākuma un, iespējams, pat publicēt dažas debilas bildes, te nu ir pirmais ieraksts.

12. jūlijs, plkst. 11.00 - gribējām izbraukt jau pusstundu atpakaļ, bet māte daba piepeši kļuva par kuci un sāka gāzt kā no spaiņiem. Jūlijā. Pirms pusdienlaika. Pēc gandrīz visas vasaras vienā karstumā. Līt. Varbūt tā ir kāda stulba zīme, bet nu jā, stopēt šādā laikā ir ne visai patīkami, tāpēc nolēmām uzgaidīt. Grafiks būs nosists, bet galvenais ir panākt, lai vispār kaut kas izdodas.

12. jūlijs, plkst. 17.30 - aptuveni ap šo laiku mēs ar Raivja jauku palīdzību jau tiekam līdz Medumiem. Sīka, noplukusi pilsētele, kurā puse iedzīvotāju runā krieviski, otra puse - lietuviski. Bet mēs tur ilgi neuzkavējāmies, nopirkām dažas alus pudeles un konservu attaisāmo, jo savējo aizmirsām mājās, kā jau vienmēr.

12. jūlijs, plkst. 20.15 - beidzot IZBRAUCAM no šī sūda rajoniņa. Kājām nogājām krietnu gabaliņu un jau gandrīz šķērsojām robežu, līdz mūs paķēra kaut kāda piena fūra. Šoferītis jauks, lai arī latviski ne vella nesaprot. Laikam jāpierod.

13. jūlijs, plkst. ap vieniem jeb visi pārāk piekusuši, lai skatītos pulkstenī - iebraucam Kauņā. Mums šeit vajadzēja būt jau krietnu laiciņu atpakaļ, bet kaut kāda štelle bija ar riepu un bijām piestājuši uz kādām 20 minūtēm, kā arī visas zaļās pieturas. Šoferīts izlaida pie kaut kādas baznīcas, kur mēs no sākuma "ieparkojāmies" uz tuvākā zāliena, jo braukšana 4atā vienā priekšējā salonā nav diez ko patīkams piedzīvojums kājām. 15 minūtes izvingrojāmies, izpakojām kartes un devāmies meklēt mūsu naktsmītnes devēju Kornēliju. Pie viņas bijām kaut kur divos, bišķi papļāpājām un devāmies pie miera.

13. jūlijs, plkst. 12.00 - paēduši un izgulējušies dodamies relatīvā ekskursijā pa Kauņu. Nobraucām dažas pieturas pa zaķi, nopirkām kaut kadu jokainu lietuviešu kūku, kas garšo pēc olām ar cukuru, paspēlējām mūziciņu ceļmalā un paēdām ņammīgus cepelīnus. Šī vieta īstenībā ļoti atgādina Daugavpili, visi runā krieviski un saprasties ir diezgan viegli.

13. jūlijs, plkst 17.00 - sastopam jauku latviešu pāri, kas drīzumā izbrauc uz Viļņu, sapakojamies un dodamies ceļā.

14. jūlijs, tagad - jau krietnu laika sprīdi esam šeit, bet tirgū vēl nebijām. Pārsteidzoši. Plānos ietilpst palikt šeit līdz rītdienai, noskatīties Hariju Poteru un meklēt braucējus tālāk. Nākamā pietura vēlami Belostoka Polijā.

Kā redzat, pagaidām nekā īpaša. Kopumā esam ienesuši Lietuvas Republikas valsts kasē krietnu summiņu, jo šeit ir nežēlīgi karsts, visu laiku gribas dzert un sabiedriskais transports šeit ir nežēlīgi dārgs. Principā ļoti forša valsts, cilvēki jauki un atsaucīgi, pat karti gandrīz neizmantojām. Naktsmītni Viļņā atradām momentāli, tie paši ļautiņi, kas atveda, izkārtoja mūs pie saviem radiniekiem. Vienīgais, kas pagaidām uztrauca ir atpalikšana no grafika - pēc plāna mums jau vajadzētu izbraukt uz Poliju. Bet, kā saka, imprvizācija dod dzīvei garšu!

Centīšos rakstīt pēc iespējas biežāk, bet būs pagrūti, jo internets šausmīgi bremzē.

Cheers!

40

Čau, sen neesmu te neko jēdzīgu rakstījusi, da labi, es šeit vispār nekad neesmu neko jēdzīgu rakstījusi, tikai kaut kādas pekauša muļķības iedrukājusi un smukas bildītes likusi, baigā blogere bļin. Redz, kā izmainās cilvēka valodas paražas gandrīz mēnesi pēc skolas beigšanas, latviešu valodas skolotāji noelšas sajūsmā, tā sakot. Nu labi.

Pēdējā laika lielākais notikums? Nekāds. Nu labi, meloju, Līgo izdevās diezgan okei, jeb Šnapijs&co nosala un sataisīja ugunskuru no līmes dēļiem, veciem salmiem un Džastina Bībera plakātiem. Dega labi, starp citu. Bet, ja godīgi, tad negribētu runāt par reālā laika notikumiem, jo mana dzīve ir garlaicīga kā kāmis būrītī bez ritentiņa, kā jūs jau pamanījāt.

Bet tas, ka vēl drukāju, nozīmē, ka Glastonbury šoks ir pārdzīvots ciešami - Coldplay un QOTSA, bļa. Velns mani rāva tērēt iekrāto naudiņu, kas zina, varbūt arī es kratītu savu ļumīgo pēcpusi Violet Hill un Burn the Witch ritmos. Meh.

Lai nu kā, man vienkārši ir navkodarāms, navkoēdams un navkoskatāms noskaņojums, un vēl es neesmu tik apdāvināta vārdu darinātāja, lai turpinātu tādā pašā garā.

Uz beigām jociņš-spociņš: Brendon Urie is heterosexual.

Cheers!

Smējos ilgāk nekā vajadzētu jeb Forever A Top Gear Fan.

39

• 10 nodaļas līdz grāmatas pabeigšanai
• 9 gadi pavadīti skolā
• 8 vienādas vēstules Krisam
• 7 stundas nomodā
• 6 stīgas jaunajai ģitārai
• 5 lappuses atmiņu kladē
• 4 neiesāktas rīta kafijas
• 3 nedēļas no vasaras
• 2 satriecoši Adeles miksteipi
• 1 idiote, kas to visu pieraksta