Tas tā, iesākot mūžīgo tematu par Hariju Poteru. Sick movie, sick book, bet jāatzīst ir viens - kad pirmo reizi paņēmu rokās grāmatu par puisēnu, kurš izdzīvoja, nemaz nedomāju, ka kādreiz tik ļoti pārdzīvošu par to, ka netiku uz pēdējās grāmatas 1. daļas ekranizēšanas pirmizrādi. Bet es ne jau tik ļoti pārdzīvoju to, ka netiku tieši uz pirmizrādi, cik ļoti mani kaitina tie pārgudreļi, kuri, noskatoties filmu, uzreiz uzskata par savu pienākumu veikt kinokritiķa lomu un mēģināt aplauzt kaifu, pastāstot/parādot/uzrakstot dažas ainas no filmas un spilgtākos momentus. Žēlīgais kungs, vai tiešām līdz pat otrdienai man nāksies strauji vērt cieti acis, pamanot katru HP postu kādā blogā vai attiecīgu kadru no filmas? Padomājiet taču, cilvēki, jums jau arī nepatiktu, ja kāds jums izstāstītu visinteresantākos momentus no filmas, kuru neesat redzējuši. Acīmredzot kādam tas sagādā slimīgu apmierinājumu.Un tagad, kad saprotu, ka nākošā gada jūlijā oficiāli beigsies mana bērnība, uzskatu par svinīgu pienākumu vēl aizrautāk gaidīt vēstuli no Cūkkārpas. "LOL", kā teiktu daži labi.
0 atsauce(-s):
Ierakstīt komentāru