Dažreiz gribas sevi sapurināt un iekliegt ausī: "CALM DOWN AND GET OVER IT!" Cik var žēloties? No sevis žēlošanas situācija neizmainīsies. Būs tikai grūtāk, daudz grūtāk. Tāpēc, ka gaidīsi palīdzību no nekurienes, bet palīdzības nebūs.
Agrāk biju domājusi, ka nu esmu atklājusi dzīves patiesību, kas atvieglo. Jā, esmu to atklājusi. Cik gadus tas aizņēma, ak Dievs! Cik bezmiega naktis pirms tā bija noraudātas, cik vilšanās piedzīvotas? Un nu likās, wow, es to zinu. JA IR VIENALGA, TAD NESĀP. liekas viegli. Bet pie tā nenonāk viegli.
Kā tas izpaužas?
Tu negaidi no viņa īsziņu pirms gulētiešanas, un tev nesāp, ka tā tik tiešām nav atnākusi. Tu negaidi, ka kāds atnāks uz tavas Ziemassvētku ludziņas pirmizrādi, un tev nesāp, kad neviens arī neatnāk. Tu negaidi uzslavu par kādu padarītu darbu, un tev ir vienalga par to, ka tās uzslavas arī nenāk tavā adresē.
Izklausās elementāri. Es to zinu. Es zinu kā to lietot. Es zinu KAD to lietot. Ir viena problēma - es to nemāku kontrolēt. Nav nemaz tik viegli neapraudāties savā sabojātajā dzimšanas dienā un uzmest ignoru uz mūžīgi aizņemtajiem vecākiem.
Atliek tikai viens - iet to garāko ceļu. Mācīties to kontrolēt, tāpat kā iemācījos to pašu par sevi. Toties esmu sapratusi, ka nekas, itin nekas netiek pasniegts uz fucking sudraba bļodiņas.
0 atsauce(-s):
Ierakstīt komentāru