18

I hope you all make your own choices. Talk to some strangers. Take a few classes. Make a couple of mistakes, fuck up a few times, give it another try, and figure out where you belong. You'll forgive yourself for all the misscalls later, but if you don't risk anything for something greater, you'll regret it for the rest of your life.

Call me when you're sober.

15

Be soft. Do not let the world make you hard. Do not let the pain make you hate. Do not let the bitterness steal your sweetness. Take pride that even though the rest of the world may disagree, you still believe it to be a beautiful place.

12

In our town, there is a secret spot where you can still see the stars at night, believe it or not. It is the only spot like that left, unclouded by the rumbling factories, uninhibited by the dwindling skyscrapers rising nearby. It is a good place to go to walk and talk in whispers. Following the little hill that rises from the park to a small clearing which overlooks the statue of the armless general on his bronze steed, most of us later remember this spot as the first place we knew we might be in love.

Get over it!

Dažreiz gribas sevi sapurināt un iekliegt ausī: "CALM DOWN AND GET OVER IT!" Cik var žēloties? No sevis žēlošanas situācija neizmainīsies. Būs tikai grūtāk, daudz grūtāk. Tāpēc, ka gaidīsi palīdzību no nekurienes, bet palīdzības nebūs.

Agrāk biju domājusi, ka nu esmu atklājusi dzīves patiesību, kas atvieglo. Jā, esmu to atklājusi. Cik gadus tas aizņēma, ak Dievs! Cik bezmiega naktis pirms tā bija noraudātas, cik vilšanās piedzīvotas? Un nu likās, wow, es to zinu. JA IR VIENALGA, TAD NESĀP. liekas viegli. Bet pie tā nenonāk viegli.

Kā tas izpaužas?

Tu negaidi no viņa īsziņu pirms gulētiešanas, un tev nesāp, ka tā tik tiešām nav atnākusi. Tu negaidi, ka kāds atnāks uz tavas Ziemassvētku ludziņas pirmizrādi, un tev nesāp, kad neviens arī neatnāk. Tu negaidi uzslavu par kādu padarītu darbu, un tev ir vienalga par to, ka tās uzslavas arī nenāk tavā adresē.

Izklausās elementāri. Es to zinu. Es zinu kā to lietot. Es zinu KAD to lietot. Ir viena problēma - es to nemāku kontrolēt. Nav nemaz tik viegli neapraudāties savā sabojātajā dzimšanas dienā un uzmest ignoru uz mūžīgi aizņemtajiem vecākiem.

Atliek tikai viens - iet to garāko ceļu. Mācīties to kontrolēt, tāpat kā iemācījos to pašu par sevi. Toties esmu sapratusi, ka nekas, itin nekas netiek pasniegts uz fucking sudraba bļodiņas.

8

If you could smell the dirt of our birth, the steaming mess of mud and sand that coated our placebal ceilings, our linoleum floor, our plush livingroom carpet, that dripped slowly as if from a broken egg shell, falling silently and forming in lumpy conical piles on magazines and empty ash trays, on DVD cases and unmopped floors, covering every inch of every possible space in a thick black skin until nothing shone through and all was dull and quiet like the inside of some fucking strange hole, if you could smell that dirt, then you could taste the very essence of our souls. Love, the management.

7

Are somebody listening to me? I have a feeling that I'm ignored by myself. Earlier I could talk to myself or to voices. Voices, you should ask? Yes, fictional voices that inspire me, calm me down. No, I'm not mad, madness is ambiguous concept. I would consired myself a bit silly, but not mad, that's all. The fact that I'm talking to the voices and listen to them aren't making fool from me.

But I, unlike others, can listen to the wind rustling, people's steps and I can hear all I want. Then what's better - be normal, but deaf to world's music or be slighty imbecile (read different), but hear this sounds?

6

Ir kāds stāsts par Amerikas indiāni, kas pastaigājās pa Ņujorku kopā ar kādu draugu, kas tur dzīvoja. Indiānis apstādināja savu draugu un sacīja: “Ieklausies sienāzī.” Viņa draugs teica, ka neko nedzird, bet indiānis aizveda viņu tieši pie sienāža. Viņa draugs jautāja, kā tas iespējams. “Vienkārši noskaņo savu dzirdi uz tev patīkamu skaņu.” Lai to apstiprinātu, indiānis izbēra uz ietves dažas monētas; daudzi to dzirdēja, apstājās un atskatījās.

3

Esmu pēdējā laikā ievērojusi, ka cilveki mani uztver tieši tā, kā es vēlos lai mani uztver. Savādi, ka gandrīz visi, ko nepazīstu klātienē, domā, ka esmu nenopietnības kalngals un party monster, kaut gan tā gandrīz nav! Nu jā, internetā man patīk būt nenopietnai. Kāpēc? Jo man gribas vismaz reizīti dienā pabūt tādai, kāda es vēlos būt. Man arī ļoti patīk ballēties, bet ne jau tā kā daudzi iedomājas. Bet tas nu lai paliek mans mazais noslēpums, nevar taču atklāt visas kārtis uzreiz :)