Viegla sajūta. Pamats zem kājām pajūk. Kāpēc? Nav jau jēgas. Sīkumi, ikdienišķīe sīkumi veido pasauli, kas griežas; bet šis nav ikdienišķais sīkums. Tas varētu pat būt mikroskopisks elements, kas ieņem visai interesantu pozīciju manā dzīvē, izraibina garus vakarus un dienas, bet nebūtu nekas tāds, bez kā iztikt nevar. Vienkārši tā bija pārliecība, jā, I'm special, jā, I'm interesting, jā, es esmu ko vērta. Muļķības. Kārtējais dienassapnis, kuram nav lemts piepildīties. Bet varbūt es vienkārši par tuvu visu ņemu pie sirds. Jo šis nevarētu būt, nē, - nedrīkstētu būt nekas tāds, kādēļ jāpajūk grīdai vai jāstatricinās pamatiem. Nekas nav mūžīgs, un tu taču to zināji, mazā, naivā meitene.
Bet sāp jau vienalga, vai es būtu maza un naiva, vai pieaugusi un spēcīga...
0 atsauce(-s):
Ierakstīt komentāru