32

Pārsteidzoši bieži esmu sākusi drukāt kaut ko šajā vietnē, nu saprotiet, parāvis uz runājamo. Laikam tāpēc, ka pēdējo 2 nedēļu laikā abi normālie cilvēki, ko pazīstu, ir aizvākušies tālēs zilajās un vēl ne drīzi būs atpakaļ. Tā vien nākas paciest savu savu satriecošo šarmu, valdzinājumu un tīro fantastiskumu divvientulībā ar savām ekstra-smadzenēm.

Tātad, lai nepārvērstu šo blogu par sevis dievināšanas apliecinājumu, jāpastāsta par sevi arī kaut kas stulbs. Īstenībā, viss ko varētu pastāstīt ir satriecoši stulbs, jo pati neesmu no tām būtnēm, kas atbalsta uz loģiku balstītas rīcības. Sākšu ar to, ka šodien piepildījās mans sapnis - mani atzina. Mani nosauca par Harija Potera sievu. Un, kad es to izdzirdēju, mani pārņēma fantastiska lepnuma sajūta, kuru nevar aprakstīt ar vārdiem. Jau tai pašā mirklī biju gatava samīļot to cilvēku, kas to bija pateicis. Jūs iedomājaties, ja es tik tiešām būtu Harija sieva - romantiski lidojumi uz slotaskāta, vakarā kalambola skatīšanās pa TV un, protams, es būtu mīļa sieva un atļautu viņam vakarā iedzert pāris kausus medalus kopā ar Ronu. Un nesaki, ka tas nebūtu forši, jo zinu, ka esi vienkārši skaudīgs - tevi nesauca par Harija Potera sievu, tā lūk.

Otrkārt, šodien ejot no skolas, pamanījos kādu gabaliņu paiet ar uzsietu šalli sev uz galvas (tēloju nindzju... slēpos no paparaci... who cares? Bet drīzāk slēpos no paparaci. Harija Potera sieva, nu jūs taču saprotat) un ieskrēju stabā. Acīmredzot man tas nesanāk tik labi kā Bellamija kungam.

Treškārt, atnākot no skolas (such a lovely day, yes?) un berzējot sāpošo pieri, kā jau vienmēr, ieslēdzu radio un sāku dancāt un dziedāt līdzi. Saprotams, ka man pašai liekas, ka mana balss ir kā Jēzum, lai gan īstenībā skanu kā mirstošs kaķis, bet tai brīdī man uz to bija vienalga - es biju uzdevuma augstumos! Neviens paparaci mani nepamanīja (pat ja pamanīja, šiem kadriem neviens neticēs, pheh) un šovakar mani gaidīja satriecoša tikšanās ar Potera drīzi-jau-ne-jaunskungu. Un, kad mans solo bija kulminācijas brīdī - Whitney Houston, you know - un griezu Kaķi ātrā valsī, uzdūros neveiklam "WTF" skatienam no guļamistabas durvju puses. Nē, nu es jau biju nojautusi, ka man kaut kas nav kārtībā ar dzirdi un citiem maņu orgāniem, bet gandrīz 10 minūšu laikā nesadzirdēt zirdziskos brāļa smieklus... Jā, Jūlij, šoreiz tu esi pārspējusi pati sevi.

Lai nu kā, piemetināšu tikai vēl vienu jaunnedēļas secinājumu - man nekad vairs nevajadzētu skatīties trillerus kopā ar vecākiem. Kad sāku šausmināties un irgoties par to, ka sērijveida slepkavam pistole ir kā iesācējam un labāks mēģinājums nosist "to piedzīvojumu meklētāju" būtu sanācis ar sviesta nazi, viņi sāk nopietni šaubīties par manu psihisko stāvokli.

Un nobeigumā dažas pērles (jeb netaisi vaļā tālākos linkus, tur ir porno) - I whip my beard back and forth (kāpēc šis man liekas tik smieklīgs?); viņi mani nekad neapbēdina un visbeidzot this is always relevant. Izbaudiet gripas sezonu un dzeriet daudz tējas. Cheers!