Neiespējamā misija.

23

Varbūt kādam tas izraisīs smieklus, kādam - nesaprašanu, bet kādam varbūt slimīgu gandarījumu (hahā, viņa nav real fan!). Bet es tagad pirmo reizi savā mūžā klausos Space Dementia. Shame on me. Un ziniet ko, kas ir pats trakākais? Ir pagājusi jau puse dziesmas, bet man tā joprojām nepatīk. Un, visdrīzāk, arī neiepatiksies. Kaut kāda pārāk prasta, pārāk neinteresanta. Man pilnībā pietiek ar visu pārējo mushroom music, un viena dziesma vairāk, viena dziesma mazāk man neko neizsaka. Klavieres gan skan pa smuko, tomēr tas nemaina faktu, ka mana roka jau sniedzas pēc peles un vēlas izslēgt šo lieko laika tērēšanu - nu jā, jāatzīst, ka ne visas dziesmas no kāda, šķietami perfekta, izpildītāja var patikt. Lūk tā, esmu izkratījusi sirdi un beidzot izslēgusi to ausu griezēju un ieslēgusi kaut kādu Nirvanas dziesmu, kurai diemžēl nezinu nosaukumu un jau pusotru gadu mēģinu to izskaitļot. Jauki, jūtu, ka manas ausis pateicībā nopūšas.

Think positive? NOOOT.

Fuck it, fuck it, fuck it!

Nez kāpēc ieteikumi garastāvokļa uzlabošanai galīgi nestrādā, gluži otrādi, pazemina manu kaut cik palikušo optimismu līdz absolūtajai nullei. Tāds jocīgs izmisums rodas, kad klausās Glasto '10 ierakstus (nerunājot nemaz par skatīšanos). Uzreiz rodas tā stulbā sajūta, ka vienīgais, kas man un vēl pārtūkstoš cilvēkiem atliek, ir tieši skatīties, klausīties un siekaloties. Saprotot, ka IRL tur var tikt tikai pārdodot Sātanam dvēseli vai nodejojot kādam īpašam cilvēkam boogie-woogie deju Pikačū tērpā, fonā skanot kādai "it could be wrong, could be wrong!" pozitīvi skanošai, smieklus un nožēlu raisošai frāzei, kas periodiski atkārtojas, un liek domāt par blondumu, dzeltenām biksēm un banāniem. Murgs.

Rakstot šo ierakstu un domājot par šo pozitīvo frāzi, neviļus pasmaidīju. Pārslēdzu uz jau ierasto the big screens, plastic-made dreams ritmu un sasmējos par kaut ko, kas nežēlīgi atgādina par ļoti mīļu cilvēku.

-Belanholijs vai Hohdrāts?

-Nē, karbonāts!

-O.O

Izmisīgi un paranoiski. Labā nozīmē :)

Happy birthday, John!

22

Dažreiz tā vien gribās ar lāpstu aiztaisīt muti visām tām drukas kļūdām pasaules vēstures vīstoklī; bet lai nu tā paliek, kā saka, uz muļķiem turās pasaule. Lai gan pāris atvēzieni ar šo dārza rīku nenāktu par skādi, tomēr pārāk kaitinoši ir šie urķi. Nekad nesapratīšu tos nabaga cilvēkus, kuri brīvprātīgi izvēlas kontaktēties ar staigājošām tenku vācelēm, nenovīdīgiem visa nīdējiem un vienkārši muļķiem. Ej tu nost, es pilnīgi gāžos gar zemi no smiekliem par kādu debīlu purkšķi, izlaistu no viņu mutēm, jo par valodu to ir grūti nosaukt - 4-5 bezjēgā saistītu žargonvārdu ar veselu lērumu lamuvārdu ir pagrūti nosaukt par teikumu. Un vēl pie tam, ja šis teikums ir pilnīgā bezskarā raidīts uz tevi, un ne visai labsirdīgā nozīmē. Nu tad ziniet ko, iebāziet sev visas šīs tukšās demagoģijas pakaļas caurumā un vienreiz paskataties uz sevi no malas, cik stulbi izklausās jūsu centieni būt "krutajiem", pat nezinot šī vārda īsto nozīmi.

Get a life, nerds, I'm better anyways.

Un vēl gribētu piemetināt, ka tas nebūt nav domāts iedomīgā ziņā, kaut gan ko es cenšos apmānīt, man ir pilnīgi vienalga, ko jūs par to padomājāt. Esmu cilvēks ar emocijām, un šobrīd šīs emocijas nāk uz āru.