Nez kāpēc ieteikumi garastāvokļa uzlabošanai galīgi nestrādā, gluži otrādi, pazemina manu kaut cik palikušo optimismu līdz absolūtajai nullei. Tāds jocīgs izmisums rodas, kad klausās Glasto '10 ierakstus (nerunājot nemaz par skatīšanos). Uzreiz rodas tā stulbā sajūta, ka vienīgais, kas man un vēl pārtūkstoš cilvēkiem atliek, ir tieši skatīties, klausīties un siekaloties. Saprotot, ka IRL tur var tikt tikai pārdodot Sātanam dvēseli vai nodejojot kādam īpašam cilvēkam boogie-woogie deju Pikačū tērpā, fonā skanot kādai "it could be wrong, could be wrong!" pozitīvi skanošai, smieklus un nožēlu raisošai frāzei, kas periodiski atkārtojas, un liek domāt par blondumu, dzeltenām biksēm un banāniem. Murgs.
Rakstot šo ierakstu un domājot par šo pozitīvo frāzi, neviļus pasmaidīju. Pārslēdzu uz jau ierasto the big screens, plastic-made dreams ritmu un sasmējos par kaut ko, kas nežēlīgi atgādina par ļoti mīļu cilvēku.
-Belanholijs vai Hohdrāts?
-Nē, karbonāts!
-O.O
Izmisīgi un paranoiski. Labā nozīmē :)
0 atsauce(-s):
Ierakstīt komentāru