23

Varbūt kādam tas izraisīs smieklus, kādam - nesaprašanu, bet kādam varbūt slimīgu gandarījumu (hahā, viņa nav real fan!). Bet es tagad pirmo reizi savā mūžā klausos Space Dementia. Shame on me. Un ziniet ko, kas ir pats trakākais? Ir pagājusi jau puse dziesmas, bet man tā joprojām nepatīk. Un, visdrīzāk, arī neiepatiksies. Kaut kāda pārāk prasta, pārāk neinteresanta. Man pilnībā pietiek ar visu pārējo mushroom music, un viena dziesma vairāk, viena dziesma mazāk man neko neizsaka. Klavieres gan skan pa smuko, tomēr tas nemaina faktu, ka mana roka jau sniedzas pēc peles un vēlas izslēgt šo lieko laika tērēšanu - nu jā, jāatzīst, ka ne visas dziesmas no kāda, šķietami perfekta, izpildītāja var patikt. Lūk tā, esmu izkratījusi sirdi un beidzot izslēgusi to ausu griezēju un ieslēgusi kaut kādu Nirvanas dziesmu, kurai diemžēl nezinu nosaukumu un jau pusotru gadu mēģinu to izskaitļot. Jauki, jūtu, ka manas ausis pateicībā nopūšas.